galvas mazgāšana

разг. мытье головы, головомойка

головомойка

 мытье, мойка, trauku m мытье (мойка) посуды veļas m. стирка белья galvas m. 1) мытье головы 2) перен. головомойка,

1. голова;

2. глава

ru голова celtn.

Zin, Ek, Rūp, KultRel

ru капитель

ru голова

MašB, BūVP

ru голова

MašB, BūVP

ru головка I

MašB, BūVP

ru шлем II

Zin, Ek, Rūp, BūVP

ru капитель

I. lietv.

1. galvas poga; ķobis; pauga; pauris; poga; smadzeņu pods

apsteigt par galvas tiesu

cērpu galva - cerūzis; ķergalvis; pinkainis; pluskainis

galvas mazgāšana lietv. - kritika

galvas poga - galva; ķobis; pauga; pauris; poga; smadzeņu pods

galvas tiesu garāks

no galvas līdz kājām apst.v. - absolūti; ar sirdi un dvēseli; ar visu krūti; druskās; gabulu gabalos; galīgi; gluži; līdz kauliem; līdz matu galiem; līdz pēdējam tūkstotim; lupatu lupatās; miltos; pagalam; pavisam; perfekti; pilnā mērā; pilnam; pilnībā; pilnīgi; visnotaļ

noliedzoši papurināt galvu

puna galva lietv. - biezgalvis; buļļapiere; cietgalvis; cietpauris; cietpieris; ietielis; ietiepa; ietiepša; krampakausis; krampgalvis; lielgalvis; patgalvis; savgalvis; stāvraģis; stūrgalvis; stūrgalvnieks; tiepa; tiepelis; tiepiķis; tieponis; tiepoņa; tiepša; tiepulis; tiepuma kule; tiepumdesa; tiepumnieks; varapakausis; varapiere

stāvēt uz galvas

teļa galva

2. jauda; jēga; lāga; padoms; prāts; sajēga; sajēgsme; sapraša; saprašana; saprāts

3. priekšniecība; priekšnieks; šefs

4. bēniņi

viņam galvā viss nav kārtībā

5. smadzenes

6. spējas; vadītājs

ģimenes galva - pats; saimnieks

viņam ir galva uz pleciem

II. kājas un iekšas

colloq. galvas mazgāšana

* * *

galvas mazgāšana, brāziens

1) (a soapy liquid or other substance for washing the hair and scalp or for cleaning carpets, upholstery etc: a special shampoo for greasy hair; carpet shampoo.) šampūns

2) (an act of washing etc with shampoo: I had a shampoo and set at the hairdresser's.) mazgāšana ar šampūnu

* * *

šampūns; galvas mazgāšana; šampanietis; mazgāt galvu; tīrīt ar šampūnu

colloq. galvas mazgāšana

panoramēšana; zelta skalošana smeltnē; galvas mazgāšana, kritika

n. критика  (Грам. инф.: Окончания: \kritikaи)

Izgl, Ped, PedStr

ru критика

lv Izcelsme - latīņu critica \< sengrieķu kritikē (technē) ‘māksla spriest, vērtēt’

lv 1. Salīdzinoša analīze, vērtējums (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem)

lv 2. Negatīvs vērtējums, spriedums

lv 3. Mākslas zinātņu nozare, kas nodarbojas ar sava laika mākslas un literatūras darbu, virzienu un procesu analīzi un vērtēšanu; arī raksts, apcerējums šajā nozarē

1. nosodījums

barga kritika lietv.  -   1) trieciens; uzbrukums  2) šaustīšana

labvēlīga kritika

2. galvas mazgāšana